19. novembris, plkst.18:16

Tikko kā noskatījos Dr.House trešās sezonas 21. sēriju. Patīk.
Šodien vispār tāda dīvaina diena, visu dienu gribās ēst. Nē, nu es saprotu, ka izsalkumu vajag vienkārši remdēt un es to daru, bet viņš nepazūd. Vislaik gribās ēst. Dīvaini.
Kristers saka, ka tas aiz garlaicības. Varbūt. Bet ziniet ēšana nav nekas īsti jautrs, tāpēc tā saistība ar garlaicību man nav īsti saprotama. Bet ēst man garšo.
Shika šodien uzvedās diezgan labi, vispār viņa vienmēr uzvedās labi, vismaz tad kad esmu mājās.
Tad kad manis nav, tad tie grauzts viss. Tapetes istabā. Tapetes virtuvē. Tapetes koridorī. Spilveni. Sega. Aizskari un gulta.

Jauna ziņa

Nu re, ir 29. oktobra pēcpusdiena. Tā ir mazliet nomākusies, miglaina un kopumā pelēka. Vismaz skatoties pa logu no 8. stāva tā pavisam noteikti izskatās.
Esmu tikko kā paēdis, tikai tēju mazliet kārojas, bet to pēc mirklīša. Kamēr rakstu šo te man fonā skan kau kāds Linkin Park gabals, džeki bauro un dauza bungas, bet kopā to visu saliekot kaut kas viņiem sanāk.
Jā, man ir brīvdiena. Pūšos.
Pavisam neparasti tā sākās.

Es atkal skrienu!

Ar lielu apņēmību, bet tomēr tramīgs uzsāku savu pirmo skrējienu. Iesākumā katrs solītis sagādāja nelielu diskomfortu, bet pēc kilometriem diviem laikam iesila vai kā citādi, bet sāpes principā pazuda. Tad nu notipināju es veiksmīgi savus pirmos 10 km. Pašam prieks un mute smaida :) Āķis lūpā! Vienu dieniņu izlaidu, tomēr mazliet tas ceļgals ir jāpasaudzē un aidā nākamajās divās pieveikti jau 16km ar patiešām labu ātrumu, ņemot vērā, muskuļu sāpes un liekos 5kg kuri jānes līdzi. Laiks skriešanai gluži kā pasūtīts.
Pa šo laiku esmu izlasījis divas grāmatas un iesācis trešo.

Ir 12. jūnijs

Jā, ir gan. Pagājuši tieši 3 mēneši un 29 dienas jeb vienkāršāk 118 dienas kopš mana pēdējā ieraksta.
Mazliet laiciņš būs pagājis. Būšu gan pārziemojis, gan veiksmīgi sagaidījis un atvaļinājumā palaidis pavasara mēnešus. Tagad vasara! Šobrīd +20 grādu patīkami silts. Jauks vakars aiz loga.
Pēc 118 dienām bez skriešanas svari, laikam sazvērējušies uz mani, bet tā jau varētu būt jo turu tos zem gultas, nu lūk, nepielūdzami rāda man par 4-5kg vairāk kā ierasts. Vajadzētu izņemt tam verķim baterijas :D
Ja par skriešanu, tad pietrūkst, pat ļoti. Šī gada 22. maijs bija viena no nejaukākajām dienām šajos gandrīz četros mēnešos. Biju spiests uz Nordea Rīgas maratonu noraudzīties kā skatītājs, zināma burvība tajā ir, bet tomēr vislaik nepameta sajūta ka būtu

13. februāris

Ziema, atkal ziema. Vēl tikai pāris dienas atpakaļ ietves bija sausas un tīras. Arī ceļš līdz treniņam bija īsāks, jo sniegs neapgrūtināja autovadītājus. Bet redz, daba tomēr atgādināja, ka ir taču februāris. Un lūk, šobrīd aiz loga -14 grādu, viss apkārt atkal viss ir balts. Patiesībā februārim pienācīgs laiks. Pa ceļam uz treniņu tiku pie sārtiem vaidziņiem un raitāka soļa. Labi ka biju bruņojies ar šalli un cimdiem. Treniņā pievarēju kārtējos 12km skrienot uz skrejceliņa pret kalnu. Jā, ja par skriešanu, tad uz doto brīdi viss izskatās šādi:

Ko viņai uzdāvināt Valentīndienā?

Svētā Valentīna diena izvērtusies par mīlētāju, saderināto, laulāto un draugu apdāvināšanas dienu. Šī diena bieži aizvieto cilvēcīgo aizmirstību un izlīdzina nepateicību, kļūst par novēlota “paldies” izteikšanas dienu.
Turpretim svētā Valentīna dzīve nemaz nebija tik rožaina un puķēm rotāta. Pirmajam svētajam Valentīnam 3. gadsimta kristiešu vajāšanu laikā neviens neteica paldies, bet gan nocirta galvu. Es nepiedāvāšu jums tik galējas metodes, bet gan mēģināšu palīdzēt rast atbildi uz tik svarīgo jautājumu: "Ko viņai dāvināt?"

20. janvāris

Būs jau gandrīz divas nedēļas pagājušas kopš pēdējā ieraksta. Patiesībā interesanti divas nedēļas tas ir daudz vai maz? Paskaitot sanāk 336 stundas vai 1209600 sekundes, tieši tik daudz reižu tava pulksteņa sekunžu rādītājs nosit šo divu nedēļu laikā, protams ja tev ir mehāniskais pulkstenis. Man ir! Vakar vēl strādāja.
Man divas nedēļas ir divas nedēļas. 7 darba dienas un 7 brīvdienas.
Uzzināju, ka manam Acer`am negaršo kompots. Sanāca neliela ķibele. Uzlēju virsū biš kompotiņu, protams netīši, bet nu tagad ir jāmaina visa klaviere. Kā nu bija, kā nu ne, bet ar visu meistara darbiņu piecdesmit piecas Latvijas naudiņas par datora atkompotizēšanu un redeles nomaiņu būs jāatdod.