Būs jau gandrīz divas nedēļas pagājušas kopš pēdējā ieraksta. Patiesībā interesanti divas nedēļas tas ir daudz vai maz? Paskaitot sanāk 336 stundas vai 1209600 sekundes, tieši tik daudz reižu tava pulksteņa sekunžu rādītājs nosit šo divu nedēļu laikā, protams ja tev ir mehāniskais pulkstenis. Man ir! Vakar vēl strādāja.Man divas nedēļas ir divas nedēļas. 7 darba dienas un 7 brīvdienas.
Uzzināju, ka manam Acer`am negaršo kompots. Sanāca neliela ķibele. Uzlēju virsū biš kompotiņu, protams netīši, bet nu tagad ir jāmaina visa klaviere. Kā nu bija, kā nu ne, bet ar visu meistara darbiņu piecdesmit piecas Latvijas naudiņas par datora atkompotizēšanu un redeles nomaiņu būs jāatdod.
18. janvārī noslēdzās izloze dalībai UTMB kalnu maratonā, vakar saņēmu pozītīvu atbildi no organizatoriem, tātad turies monblāns augustā es tevi gāzīšu, cerams. Jā, protams to vajadzēja atzīmēt, atzīmēju ar. Sekas jūtu vēl šobrīd. Sākumā spogulim neticēju, nu jau ir mazliet labāk. Dzīvotājs būšu.
Janvārī esmu pievarējis jau 161km. Pagaidām vēl uz skrejceliņa tipinu, nu nepatīk man tās slidenās ietves, turklāt jāatzīst, bail no traumām. Šim gadam esmu sev izvirzījis nopietnus izaicinājumus sportā un jebkura trauma būtu nevietā.
Tā ko vēl esmu sadarījis 1209600 sekundēs?
Hmmm..., Noskatījos divas filmas, abas par karu. Patikās.
Daudz dzēru tēju un cīnījos ar sapošu kaklu. Kaut kā tā esmu pavadījis šo laiku, starp citu odiņam divas nedēļas, veiksmes gadījumā protams, ilgst visa viņa dzīve. Lai gan man labāk patiktos uz jautājumu: "Cik ilgi dzīvo ods?" atbildēt ar "Līdz to nosit"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru